Hartmaņa Muiža - vēsturiska elegance jūsu pasākumam
Hartmaņa muiža ir viens no skaistākajiem Āgenskalna koka arhitektūras pieminekļiem, kura pirmsākumi meklējami jau 18. gadsimta beigās. Vēsturiski muižas ansamblis piederējis ievērojamām tirgotāju dzimtām un laika gaitā kļuvis par izsmalcinātu klasicisma stila īpašumu ar unikālu arhitektūru un parka teritoriju. Mūsdienās Hartmaņa muiža apvieno vēsturisko šarmu ar mūsdienīgu funkcionalitāti, radot īpašu atmosfēru gan privātiem, gan korporatīviem pasākumiem.
Muižas telpas ir piemērotas dzimšanas dienām, elektroniskās mūzikas pasākumiem, konferencēm, semināriem, prezentācijām, fotosesijām, filmēšanām, koncertiem, tīklošanās vakariem (networking events), meistarklasēm, ekskluzīviem VIP pasākumiem, kā arī kāzām.
Piedāvājam ne tikai Hartmaņa muižas telpu nomu, bet arī pilnu pasākuma tehnisko un radošo nodrošinājumu — profesionālu skaņas un gaismas tehniku, DJ, mūziķus, vakara vadītājus, bārmeņus, dekorācijas un individuāli pielāgotus pasākumu risinājumus. Neatkarīgi no tā, vai nepieciešama vienkārša telpu noma vai pilna pasākuma producēšana, mūsu komanda nodrošinās nepieciešamo aprīkojumu, zināšanas un atbalstu, lai pasākums noritētu kvalitatīvi un atstātu paliekošu iespaidu uz viesiem.
Hartmaņa muižas vēsture
Hartmaņa muiža ir viens no senākajiem saglabājušajiem koka arhitektūras ansambļiem Rīgā un nozīmīga Āgenskalna kultūrvēsturiskās apbūves daļa. Muižas pirmsākumi meklējami 1786. gadā, kad gruntsgabals Kalnciema ielā piederēja mežzinim Johanam Blumbergam. Tiek uzskatīts, ka tieši šajā laikā vai nedaudz agrāk tika uzcelta pirmā dzīvojamā ēka, kas saglabājusies līdz mūsdienām.
gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā Āgenskalns kļuva par turīgu rīdzinieku vasaras rezidenču rajonu. Muižas teritorija vairākkārt mainīja īpašniekus, līdz 1820. gadā tā nonāca Rīgas rātes locekļa Johana Jēkaba Kolinsa īpašumā. Vēlāk īpašumu iegādājās tirgotāja atraitne Johana Ģertrūde Fengere, kura apvienoja vairākus blakus esošos zemesgabalus.
gadsimta vidū, Fengeres meitai apprecoties ar tirgotāju un Lielās ģildes vecāko Vilhelmu Hartmani, īpašums ieguva nosaukumu “Hartmaņa muižiņa”. Šajā laikā tika paplašināts muižas ansamblis, izbūvētas klasicisma stila piebūves, kolonādes un savienojošie korpusi, veidojot vienu no izsmalcinātākajiem koka muižu kompleksiem Pārdaugavā.
Līdz mūsdienām saglabājušās vēsturiskās ēkas, daļa parka un unikāli arhitektūras elementi, kas atspoguļo Rīgas attīstību no 18. līdz 19. gadsimtam. Hartmaņa muiža tiek uzskatīta par vecāko saglabājušos ēku Āgenskalnā un nozīmīgu Latvijas koka arhitektūras mantojuma daļu.
Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas, sociālo mediju sīkdatnes un mārketingam nepieciešamās sīkdatnes.
Ja piekrītat šo papildu sīkdatņu izmantošanai, lūdzu, atzīmējiet savu izvēli:
