Rakstniecības un mūzikas muzeja misija ir iedvesmot rakstniecības un mūzikas nacionālā mantojuma laikmetīgai izpratnei un veicināt priekšstatu par muzeju kā telpu jaunai pieredzei un nozīmīgām sarunām. Ekspozīcija “Dziesmusvētku telpa” ir vēl viens nacionālais dārgums, kas rosinās cilvēku interesi un vēlmi uzturēt Dziesmu un deju svētku tradīciju, kā arī intelektuālo un emocionālo nepieciešamību. Ekspozīcija ir platforma, kas cildina un izglīto par mūsu tautas seno tradīciju, kalpojot kā mūsdienīga un inovatīva telpa diskusijām, sarunām un vīziju veidošanai par kultūras mantojumu mūsdienās.
Ekspozīcija ir veidota divos stāvos, kas saturiski un funkcionāli viens otru papildina. “Dziesmusvētku telpas” mugurkauls ir Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Ekspozīcijas stāstos par dalībniekiem, personībām un notikumiem iekļauti arī Skolu jaunatnes, Gaudeamus, Ziemeļvalstu, ārpus Latvijas un novadu svētki, kas ir neatņemama Dziesmu un deju svētku tradīcijas daļa.
Ekspozīcijas pirmā stāva saturu veido četri objekti – “Līgo karogs”, interaktīvā dārgumu siena “Laika upe”, kormūzikas klausīšanās krēsli un multimediāla instalācija “Lielākais koris pasaulē”. Katrs no objektiem sniedz savu īpašu atslēgu mijiedarbei ar Dziesmu un deju svētku tradīciju.
“Dziesmusvētku telpā” acis priecē “Līgo karogs” – Dziesmu un deju svētku simbola precīza kopija, ko smalkā roku darbā zīdā veidojušas Latvijas meistares mākslinieku Ineses un Ivara Mailīšu darbnīcā.
Interaktīvā dārgumu sienā “Laika upe” saplūst redzamas un dzirdamas sejas, balsis, stāsti, sataustāmi artefakti – prievītes, saktas, jostas – liecinot, ka Dziesmu un deju svētki nav tikai grandiozs notikums reizi piecos gados, bet nebeidzams plūdums. Tas ir process ar kopienu veidošanos, kopā sanākšanu, kopdziedāšanu un sadejošanu, orķestra un kokļu ansambļu mēģinājumiem, folkloras, amatniecības, teātra un citām radošā gara izpausmēm, kas tiecas stiprināt un bagātināt nācijas identitāti, nododot 150 gadu tradīciju no paaudzes paaudzē.
Multimediālā instalācija “Lielākais koris pasaulē” ir “Dziesmusvētku telpas” centrālais piedzīvojums – emocionāli filozofisks stāsts par nepārtraukto dziesmu svētku tapšanas procesu un gatavošanos svētkiem. Šeit katrs var piedzīvot dziesmu svētku brīnumu, cik vien tuvu iespējams pietuvojoties īstajai klātbūtnei dziesmu svētkos. Apmeklētājam tiek dota iespēja veidot savu pieredzes scenāriju, piedaloties gan kā vērotājam, gan aktīva dalībnieka lomā, ar savas kustības impulsu aktivizējot vizuālo kompozīciju, pietuvinot dabu sev un sajūtoties kā daudzbalsīgā kopkora dziedātājam soprānu, tenoru, altu vai basu grupā. Katrs no mums var pievienoties vasaras saulgriežu iedvesmotajai Emiļa Melngaiļa kordziesmai “Jāņuvakars”, kulminējot izcilā latviešu komponista Mārtiņa Brauna himniskajā dziesmā “Saule, Pērkons, Daugava”.
Piecās meditācijas vietās, kur palikt vienatnē ar latviešu kormūzikas pērlēm, vērojot Mežaparka priedes, kormūzikas klausīšanās krēslos, apmeklētāji var klausīties latviešu dziesmu svētkos visvairāk dziedātās 12 tautasdziesmu apdares un 12 latviešu komponistu kora oriģināldziesmas, ko izpilda svētku kopkoris dažādos laikos.
Ekspozīcijas otrais stāvs “Kopienas telpa” atvēlēts aktivitātēm, kurās aicināti satikties gan svētku dalībnieki, rīkotāji, skatītāji, gan visi interesenti, kas vēlas iepazīt, atcerēties un pētīt dziesmusvētku tradīciju. Tā ir vieta un vide, kas sekmē Dziesmu un deju svētku tradīcijas izzināšanu, veido informācijas koncentrētību un pieejamību, nodrošina gan fizisku, gan digitālu piekļuvi materiāliem.
Pastāvīgā ekspozīcija ir viegli sasniedzama no Rīgas centra. Iebraukšanai Mežaparka teritorijā nodrošinām caurlaides un bezmaksas autostāvvietu. Savukārt tiem, kuri izvēlas alternatīvu nokļūšanas veidu, piemēram, ar sabiedrisko transportu vai velosipēdu, pa ceļam uz “Dziesmusvētku telpu” ir iespēja izbaudīt Mežaparka ainavisko dabu.
